nerrot
nerrot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; sar.
1.Zobot, izsmiet.
PiemēriTie abi sākumā rādīja ņirdzīgas sejas, bet kad viņš tos nerroja arvien rupjāk un neglītāk, sabožas..
- Tie abi sākumā rādīja ņirdzīgas sejas, bet kad viņš tos nerroja arvien rupjāk un neglītāk, sabožas..
1.1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
Piemēri..viņš visu laiku nerrojis Annīti, plēsis aiz bizēm, licis kāju priekšā, lai paklūp.
- ..viņš visu laiku nerrojis Annīti, plēsis aiz bizēm, licis kāju priekšā, lai paklūp.
2.Muļķot.
Piemēri«Kādreiz es esmu gandrīz pārliecināts, ka tu mani nemīli. Tu mani nerro.»
- «Kādreiz es esmu gandrīz pārliecināts, ka tu mani nemīli. Tu mani nerro.»
- «Nu, pastāsti, Mirdza, kā tu dzīvo? Atceries, kā mūs vienu laiku nerroja ar vēstulēm?»
Avoti: 5. sējums