Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stīdzinieks
stīdzinieks -a, v.
stīdziniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Mūziķis, kas spēlē stīgu instrumentu.
PiemēriMuzicē [orķestris] aizrautīgi, īpaši temperamentīga ir stīdzinieku spēle.
Avoti: 7-2. sējums