matpīne
matpīne -es, dsk. ģen. -nu, s.
Matu pīne.
PiemēriHedviga runā, galvu sāniski pieliekusi, ar plaukstu sakārtodama smago matpīņu veidojumu pakausī.
- Hedviga runā, galvu sāniski pieliekusi, ar plaukstu sakārtodama smago matpīņu veidojumu pakausī.
- Divas biezas un garas matpīnes izlocīdamās krīt [Annai] uz pleciem.
- pārn. Tikai pakalni viļņoja visapkārt, vējā švīkstēja bērzu zaļās matpīnes, ieplakās spulgoja ezeri.
Avoti: 5. sējums