uzbužināt
uzbužināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Bužinot sakārtot (parasti matus, frizūru).
PiemēriMatus viņa bija uzbužinājusi pašas veidotā frizūrā un to vēl izrotājusi iepītām stikla krellītēm.
2.Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
PiemēriPalicis viens, Arnis steidzīgi sāka rīkoties. Vispirms izslaucīja grīdu, sakārtoja pārsegus kojām, uzbužināja sagulētos spilvenus.
Avoti: 8. sējums