nomale1
nomale -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Vieta, novads, apgabals, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra.
PiemēriNomales iela.
- Nomales iela.
- Nomales pilsēta.
- Mežu nomale.
- Pilsētas nomalē, kur gluži klāt pienāca mežs ar zaļiem bezaugļu kokiem, atradās vienkārša koka mājele.
- Aiz upes senlejas slējās Vidzemes nomales pakalni.
- Ciems, kurā es sāku atminēt savu dzīvi, bija kādā Lietuvas nomalē ne pārāk tālu no Vācijas robežas.
- Viņu apguldīja baznīcas kalna pašā nomalē, netālu no žoga..
2.būvn. Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) mala.
PiemēriZaļā nomale.
- Zaļā nomale.
- Nomales segums.
- Nostiprināt ceļa nomales.
- Uzbraukt uz nomales.
Avoti: 5. sējums