sveikt
sveikt sveicu, sveic, sveic, pag. sveicu; trans.
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
PiemēriSveikt tuviniekus svētkos.
- Sveikt tuviniekus svētkos.
- Sveikt brāli dzimšanas dienā.
- Rainis bija sadraudzējies ar Kastaņolas bērniem, tie sveica viņu ziediem, ieradās dzimšanas dienās.
- Kad tiesneša signāls vēstīja [futbola] spēles beigas, uz laukuma skatītāji ziedu klēpjiem sveica uzvarētājus...
2.Sveicināt1.
PiemēriMēs nogriežamies no lielceļa, sākdami iet pa veco ošu gatvi, kur mūs sveic.. koku šalkšana.
- pārn. Mēs nogriežamies no lielceļa, sākdami iet pa veco ošu gatvi, kur mūs sveic.. koku šalkšana.
2.1.intrans.
PiemēriStēģis prāvā atstatuma dēļ nespēja viņam atbildēt un tikai palocīja sveikdams galvu.
- Stēģis prāvā atstatuma dēļ nespēja viņam atbildēt un tikai palocīja sveikdams galvu.
Avoti: 7-2. sējums