uzblīst
uzblīst -blīstu, -blīsti, -blīst, pag. -blīdu
uzblīzt -blīstu, -blīsti, -blīst, pag. -blīzu; intrans.; retāk
1.Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu). Arī uztūkt.
Piemēri«Tu redzēji, kā Ābeltiņa madāma šogad uzblīdusi..»
- «Tu redzēji, kā Ābeltiņa madāma šogad uzblīdusi..»
- ..tieši iepretim durvīm garlaicīgi žāvājās kāds pavecāks vīrs, kura apaļo, mazliet uzblīdušo seju rotāja melnas brilles..
- Uzblīdušas vēnas pierē un deniņos, tā ir skleroze.
- pārn. Majors skatās uz Čāpstiņa uzblīdušo svārku kabatu..
2.Izmirkstot vai atkūstot kļūt staignam (par ceļu, zemi u. tml.).
PiemēriPēc atkušņa uzblīda lauku ceļš.
- Pēc atkušņa uzblīda lauku ceļš.
- ..lietū uzbildis purvs..
2.1.Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā (piemēram, par priekšmetu).
PiemēriAvīžu lapas bija biezas, mitrumā uzblīdušas, ātri plīsa..
- Avīžu lapas bija biezas, mitrumā uzblīdušas, ātri plīsa..
Avoti: 8. sējums