uzblīst
uzblīst -blīstu, -blīsti, -blīst, pag. -blīdu
uzblīzt -blīstu, -blīsti, -blīst, pag. -blīzu; intrans.; retāk
1.Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu). Arī uztūkt.
Piemēri«Tu redzēji, kā Ābeltiņa madāma šogad uzblīdusi..»
2.Izmirkstot vai atkūstot kļūt staignam (par ceļu, zemi u. tml.).
PiemēriPēc atkušņa uzblīda lauku ceļš.
2.1.Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā (piemēram, par priekšmetu).
PiemēriAvīžu lapas bija biezas, mitrumā uzblīdušas, ātri plīsa..
Avoti: 8. sējums