izturība
izturība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → izturīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIegūt izturību darbā.
- Iegūt izturību darbā.
- Tūkstoš piecsimt metru stadionā atbilst nepilniem četriem apļiem. Tas ir tieši tik daudz, lai sportistiem nepietrūktu izturības un skatītājiem neapniktu.
- Ģirts vienmēr sajuta māti sev blakus, smēlās no viņas spēkus un izturību..
2.Vispārināta īpašība → izturīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriZiemāju izturība.
- Ziemāju izturība.
- Ērkšķogu selekcijā un šķirņu vērtēšanā joprojām par ļoti vēlamu īpašību jāuzskata pietiekama izturība pret miltrasu..
- Ozoliem lapas šķiļas ilgi, tās ir apaļi robotas, un līdz vēlam rudenim pats ozols raugās un tīksminās par to izturību.
3.Vispārināta īpašība → izturīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPārbaudīt ķieģeļu tehnisko izturību.
- Pārbaudīt ķieģeļu tehnisko izturību.
- Kokam ir daudzas labas īpašības - izturība, elastīgums, mazs tilpumsvars..
- Azbesta šķiedra plastmasai piešķir lielāku mehānisko, skābes un siltuma izturību.
- Sevišķi raksturīga ir dārgakmeņu ķīmiskā izturība. Laika gaitā tie simtiem un tūkstošiem gadu iztur parastas temperatūras svārstības un ir inerti pret gaisa, mitruma un dažkārt pat pret daudzu ķīmisko reaģentu darbību.
Avoti: 3. sējums