izturīgs
izturīgs -ais; s. -a, -ā
izturīgi apst.
1.Tāds, kas var izturēt (ko nelabvēlīgu) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriIzturīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kas nenogurst.
PiemēriIzturīgs skrējējs.
1.2.Tāds, kas spēj ilgi bez traucējumiem darboties, funkcionēt (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
PiemēriIzturīga sirds.
2.Tāds, kas var izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus (par augiem, to daļām).
PiemēriIzturīgas puķes.
2.1.savienojumā ar ģen. Tāds, kas spēj izturēt (attiecīgo iedarbību) — par augiem, to daļām.
Piemēri..pākšaugi, kas satur daudz olbaltumvielu.., ir arī sala izturīgi.
3.Tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu, vielu). Tāds, kas ātri nenolietojas.
PiemēriIzturīgs aizsprosts.
3.1.savienojumā ar ģen. Tāds, kas spēj izturēt (attiecīgo iedarbību) — par priekšmetu, vielu.
PiemēriUguns izturīgi ķieģeļi.
Avoti: 3. sējums