Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
okupēt
okupēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
Piemēri1918. gada februārī ķeizariskās Vācijas karaspēks atsāka uzbrukumu visā frontē un okupēja arī Latviju.
  • 1918. gada februārī ķeizariskās Vācijas karaspēks atsāka uzbrukumu visā frontē un okupēja arī Latviju.
  • Otrā pasaules kara laikā Vjetnamu okupēja Japāna.
  • ..starptautisko tiesību normas aizliedz iznīcināt okupētajā teritorijā esošo kustamo un nekustamo īpašumu.., ja vien nerodas attiecīga absolūta militāra nepieciešamība.
  • pārn. Pasūtīja [restorāna apmeklētāji] taisni tik daudz dzeramā un ēdamā, lai iegūtu tiesības okupēt vienu no lielākajiem zāles galdiem un dejot, dejot visu nakti..
Avoti: 6-1. sējums