Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
okultisms
-a, v.; parasti vsk.
Mācība, pēc kuras pastāv pārdabiskas parādības un kura izstrādā paņēmienus, kā nodibināt kontaktu ar tām.
PiemēriBuržuji lielījās, ka latvieši esot izglītota tauta, bet vai burzujiskā inteliģence nenodevās okultismam, garu saukšanai..?
Avoti: