oktāva
oktāva -as, s.
1.mūz. Intervāls — divpadsmit pustoņu.
PiemēriSavas fenomenālās vokālās dotības - diapazons četras oktāvas - dziedone prasmīgi izkopusi.
1.1.Viens no šāda apjoma intervāliem, kuri sākas ar skaņu dō un kuros ir sadalīta muzikālā skala.
PiemēriLai atšķirtu vienāda nosaukuma, bet dažāda augstuma skaņas, skaņurindu sadala oktāvās, no kurām katra sākas ar skaņu dō. Sākot ar viszemāko oktāvu (klaviatūrā virzienā no kreisās uz labo pusi), tām ir šādi nosaukumi: subkontroktāva, kontroktāva, lielā oktāva, mazā oktāva, pirmā oktāva, otrā oktāva, trešā oktāva, ceturtā oktāva, piektā oktāva.
2.literat. Pants, kas sastāv no astoņām rindām un kam parasti ir noteikta atskaņu kārtība.
PiemēriOktāva radusies senajā Itālijā. Tā kļuva pazīstama ar tādām poēmām kā Ariosto «Trakojošais Rolands» un Taso «Atsvabinātā Jeruzaleme».
Avoti: 6-1. sējums