Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
urbis
urbis urbja, v.
1.Viena vai vairāku asmeņu, parasti cilindrveida, griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai vai paplašināšanai.
PiemēriTērauda urbis.
  • Tērauda urbis.
  • Dimanta urbis.
  • Pneimatiskais urbis.
  • Elektriskais urbis.
  • Skrūvveida urbis.
  • Karotveida urbis.
  • Cauruļveida urbis.
  • Koka urbis.
  • Metāla urbis.
  • Urbis sāka ātri griezties. Miķeļtēvs palika tam apakšā detaļas iezīmēto vietu, atdalījās spirālveidīga skaida, un urbis izgāja metālam cauri tik viegli kā sviestam.
  • ..kluča galos piesita dēlīšus, ar lielu urbi izurba sānos caurumu - skreju, un putnu būris bija gatavs.
  • ..ar urbi iztīra visus atmiekšķētos, bojātos zoba audus un pēc tam dobumu piepilda ar plombējamo materiālu.
  • sal. Ir sievas, kurām tāpat kā urbim vai ķirmim vajag urbt vai gremzt. Viņas neeksistētu, ja nebūtu urbjamā.
1.1.Instruments augsnes iežu parauga ieguvei no noteikta dziļuma.
PiemēriRotējošais augsnes urbis.
  • Rotējošais augsnes urbis.
  • Sēklu novietošanas dziļumu un vienmērīgumu noteic ar cilindriska urbja palīdzību. ..Apsētā laukā urbi iespiež augsnē un izceļ kopīgi ar tajā ietverto augsni.
Avoti: 8. sējums