Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
godasardze
godasardze -es, dsk. ģen. -džu, s.
Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Goda sardze.
PiemēriMilitāra godasardze.
Avoti: 3. sējums