godasardze
godasardze -es, dsk. ģen. -džu, s.
Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Goda sardze.
PiemēriMilitāra godasardze.
- Militāra godasardze.
- Godasardze pie karoga.
- Godasardze pie šķirsta.
- Mašīna lēni kustējās gar godasardzes ierindu, kas bija sastingusi miera stāvoklī.
- Vēlreiz skan komanda.. vēlreiz sastingusi karavīru godasardze pie pieminekļa bijušajā karagūstekņu nometnē netālu no Doles.
- Politehniskā institūta studenti aizdedza lāpas un stāvēja godasardzē pie kapa.
Avoti: 3. sējums