ūsas
ūsas -u, vsk. ūsa, -as, s.
1.vsk. formas lietojamas arī dsk. formu nozīmē Sejas apmatojums (cilvēkiem) virs augšlūpas.
Piemēri.
- .
- Melnas ūsas.
- Kuplas ūsas.
- Noļukušas ūsas.
- Audzēt ūsas.
- Nodzīt ūsas.
- Noglaudīt ūsas.
- Skrullēt ūsu galus.
- Istabā lielā, mīkstā krēslā sēdēja kāds kalsns vīrs baltām ūsām zem deguna..
- Šīs ūsas bija kaut kas sevišķs, it kā sejai nepiedienīgs, bet labi saskanēja ar kuplo, lejup nokārušos vaigu bārdu un matu sukājumu, kas abpus platajai pierei veidoja divus izciļņus..
- Lielākā daļa vīriešu Melnkrantē valkāja kuģinieku bārdas, bet skolotājs nēsāja tikai nokaru ūsas.
- pārn. Noslaucījis no virslūpas miklās putu ūsas, Silkalns sajuta, ka mokošās paģiru slāpes viņu vairs tik nikni nežņaudz.
Stabili vārdu savienojumiRūkt ūsās. Smīnēt ūsās. Uzgriezt ūsas.
- Rūkt ūsās idioma — sar. Pie sevis, neskaidri (parasti īgni) runāt.
- Smīnēt ūsās idioma — sar. Pie sevis, tik tikko redzami, jaušami smīnēt.
- Uzgriezt ūsas — Izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
2.Taustes orgāni – sariem līdzīgi gari mati augšlūpu sānos (zīdītājiem dzīvniekiem).
PiemēriIncis sēdēja slauktuvei pretī, pacēlis gaisā savu rozā purniņu ar garajām ūsām..
- Incis sēdēja slauktuvei pretī, pacēlis gaisā savu rozā purniņu ar garajām ūsām..
- Žurkas purns ar pagarajām ūsām, kas, līdzīgas izplestiem saru kušķīšiem, trīsēja abpus smailā deguna, bija pavērsts pret Oļģertu.
2.1.Matiem līdzīgi taustekļi.
PiemēriKrāsns sāni nolipuši raibi prusakiem, kas.. slinki rāpoja, garās ūsas omulīgi kustinādami.
- Krāsns sāni nolipuši raibi prusakiem, kas.. slinki rāpoja, garās ūsas omulīgi kustinādami.
- Bažīgs kukainis slej ūsu: «Nez - vai laukā nākt?»
- Sams sāka peldēt. ..Asarēni ievēroja zivs lielo galvu, garās ūsas, tumšo muguru..
- sal. Viens balti tērptais vīrs paņēma adatu, kas bija tieva un gara kā vēža Ūsa..
Avoti: 8. sējums