Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
urravot
urravot -oju, -o, -o, pag. -oju
urravāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.intrans. Vairākkārt saukt «urrā». Uravot (1).
PiemēriMeta gaisā jubilārus, urravoja un aplaudēja.
2.trans. Saucot «urrā», šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu). Urrāt (1).
Piemēri..koris urravo savu diriģentu pēc uzvaras dziesmu karā.
Avoti: 8. sējums