Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
urrināt
urrināt parasti 3. pers., -ina, pag. -ināja; intrans.
Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni). Urināt.
PiemēriVakaros kalvēs [kalmēs] urrina zemes vēzis.
Avoti: 8. sējums