Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
urrāt
urrāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.trans. Saucot «urrā», šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu). Urravot (2).
PiemēriUrrāt jubilāri.
2.intrans. Urravot1.
Piemēri..es savus priekus nevarēju valdīt un ņēmos riņķot visiem apkārt pa gaišo istabu. Un pie tam urrāt diktā balsī.
3.parasti 3. pers.; intrans.; reti Murrāt.
PiemēriKaķis urrā, kad to glauda.
Avoti: 8. sējums