murrāt
murrāt parasti 3. pers., -ā, pag. -āja; intrans.
Radīt raksturīgas klusas, vienmērīgas balss skaņas (parasti par kaķi).
PiemēriKaķene murrā skaļi un omulīgi.
- Kaķene murrā skaļi un omulīgi.
- ..guļ nobarojies runcis, prātīgi ūsas grozīdams, aizmirsis ķert peles un žurkas, bet tikai slinki murrā, acis piemiedzis.
- Riesta laikā lūsis ņaud līdzīgi kaķim. Mierīgā labsajūtā tas «murrā» gluži kā mājas kaķis.
- pārn. ..Ir laukā nakts tik dziedoša un zila, Bet miega runcis murrādams maļ miltus Tik pūkainus, tik tīkamus, ka bail.
- pārn. Kā kaķis maigi murrājot, jūra skalo viļņus pret smilšu sēri..
- pārn. Skurstenī gaudoja vilki, logā grabēja krusa. Plītī murrāja uguns..
Avoti: 5. sējums