ūsains
ūsains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir ūsas1.
PiemēriStarp bārdainiem un ūsainiem vīriem vienīgā dāma bija bufetes jaunkundze Emma..
1.1.lietv. nozīmē: ūsainais, -ā, v. Vīrietis, kam ir ūsas.
Piemēri«Ko tu darīsi! Tādi laiki!» ūsainais atņurdēja, ūsu galus braucīdams.
1.2.Tāds, kur aug ūsas (par sejas daļu).
PiemēriŪsaina padegune.
2.Tāds, kam ir ūsas2: tāds kur aug ūsas.
PiemēriRudīte vēl nebija paspējusi apskatīt sīpolu virtenes, kurās čabinājās ūsaini prusaki..
Avoti: 8. sējums