urravot
urravot -oju, -o, -o, pag. -oju
urravāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.intrans. Vairākkārt saukt «urrā». Uravot (1).
PiemēriMeta gaisā jubilārus, urravoja un aplaudēja.
- Meta gaisā jubilārus, urravoja un aplaudēja.
- Kopīgiem spēkiem, skaļi saukdami un urravodami, jaunieši gandrīz nēšus uznesa tristonnīgās mašīnas pa stāvo gravas nogāzi.
- Bērni priecīgi lēkāja ap liesmām. Tēvi sajūsmā urravāja.
2.trans. Saucot «urrā», šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu). Urrāt (1).
Piemēri..koris urravo savu diriģentu pēc uzvaras dziesmu karā.
- ..koris urravo savu diriģentu pēc uzvaras dziesmu karā.
Avoti: 8. sējums