Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rumpucis
rumpucis -ča, v.
1.Ēdamā sēne ar pelēcīgu vai vāji dzeltenu daivainu, viļņainu cepurīti.
PiemēriSvaigas sēnes pēc savākšanas šķiro, noskalo, liek verdošā ūdenī un vāra 5 - 10 minūtes. Rumpuči.. jāvāra atkārtoti..
2.dsk.; bot. Sēņu dzimta, pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā.
PiemēriAgrā pavasarī, aprīļa beigās un maija sākumā, mūsu mežos sastopamas pirmās sēnes. Tās ir rumpuču sēņu dzimtas pārstāves, bisītes jeb ķerveļi, lāčpurni, ķēvpupi un rumpuči.
Avoti: 6-2. sējums