iekšpus
iekšpus priev. ar ģen.; pareti
Norāda, ka kas atrodas, notiek (priekšmeta, telpas) iekšpusē.
PiemēriViens zemnieks.. ar kādu muzikantu gājuši vakara laikā Dobeles pils drupām garām un ieraudzījuši iekšpus mūriem liesmiņu.
- Viens zemnieks.. ar kādu muzikantu gājuši vakara laikā Dobeles pils drupām garām un ieraudzījuši iekšpus mūriem liesmiņu.
Avoti: 3. sējums