iekšķīgs
iekšķīgs -ais; s. -a, -ā
iekšķīgi apst.
1.Tāds, kas pastāv, noris (parasti organisma) iekšienē.
PiemēriĀrstiem sevišķi nepatika tas, ka viņu slimnieks sūdzējās arī par iekšķīgām sāpēm..
- Ārstiem sevišķi nepatika tas, ka viņu slimnieks sūdzējās arī par iekšķīgām sāpēm..
Stabili vārdu savienojumiIekšķīgās slimības.
- Iekšķīgās slimības med. — Iekšējo orgānu slimības.
1.1.Tāds, ko ievada organisma iekšienē (par zāļu vielām).
PiemēriAptiekā iekšķīgajām zālēm uzlīmē baltu etiķeti, bet ārīgajām - dzeltenu.
- Aptiekā iekšķīgajām zālēm uzlīmē baltu etiķeti, bet ārīgajām - dzeltenu.
- Lietojot balzamu iekšķīgi, pirmo reizi jāizdzer viena tējkarote..
2.novec. Iekšējs2.
PiemēriKrūtis [zēnam] elpoja dziļi, it kā gribētu dzesēt kādu iekšķīgu karstumu.
- Krūtis [zēnam] elpoja dziļi, it kā gribētu dzesēt kādu iekšķīgu karstumu.
- «Klausieties, man gribētos, lai jūs man visu vaļsirdīgi izstāstītu,» iekšķīgi drebēdams, teica Ozols.
- «To es tev atnesu,» Indra iesāka, iekšķīgi trīsēdama un noderīgākos vārdus meklēdama.
Avoti: 3. sējums