iekšējs
iekšējs -ais; s. -a, -ā
iekšēji apst.
1.parasti, ar not. galotni Tāds, kas atrodas iekšpusē un norobežo (ko) no apkārtējā.
PiemēriIekšējās durvis.
1.1.Tāds, kas aptver (ko) iekšpusē.
PiemēriIekšējais apvalks.
1.2.Tāds, kas atrodas (kam) iekšpusē.
PiemēriIekšējais pagalms.
Stabili vārdu savienojumiIekšējais leņķis.
1.3.anat. Tāds, kas atrodas ķermeņa, tā daļas iekšpusē (par orgānu, tā daļu).
PiemēriLode bija izskrējusi cauri sāna mīkstumam, neskarot kaulu un iekšējos orgānus.
1.4.Tāds, kas attiecas uz kādu sistēmu, vienību (neatkarīgi no to attieksmēm ar ko citu).
PiemēriIekšējā organizētība.
2.Tāds, kas atrodas, pastāv (kā) iekšpusē un iedarbojas no iekšpuses.
PiemēriAcs iekšējais spiediens.
Stabili vārdu savienojumiIekšējā asiņošana. Iekšējā fleksija.
2.1.Tāds, kas ir saistīts ar personību, raksturu, psihiskām norisēm. Tāds, kas pastāv, norisinās psihē.
PiemēriIekšējais pārdzīvojums.
3.Tāds, kas atrodas (kādas zemes, valsts, kontinenta) teritorijā.
PiemēriIekšējās jūras.
3.1.Tāds, kas pastāv (piemēram, valsts, organizācijas) ietvaros.
PiemēriIekšējais tirgus.
Stabili vārdu savienojumiIekšējais dienests. Valsts iekšējās lietas.
3.2.Tāds, kas darbojas, ir lietojams tikai vienā uzņēmumā, iestādē.
Piemēri..pulkveža Kalnozola kabinetā ieskanējās iekšējais telefons.
Avoti: 3. sējums