urķēties
urķēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; reti
1.Ilgstoši, intensīvi urķēt. Rušināties, rakņāties (parasti zemē).
Piemēri..uzraugs.. pieliecas un pa nelielo plīsumu iebāž pirkstu sēdeklī, brīdi urķējas.., tad priecīgi iesaucas: «Rokā ir!»
2.sar. Iedziļinoties, pētījot censties noskaidrot. Arī urbties3.
PiemēriMamma arī ir laba, tikai par daudz urķējas manās skolas lietās un prasa atskaiti par katru soli.
Stabili vārdu savienojumiUrķēties pakaļ.
Avoti: 8. sējums