divriči
divriči -ču, v.; tikai dsk.
1.Rati ar diviem riteņiem.
PiemēriRokas divriči.
- Rokas divriči.
- Stumt divričus.
- Mūsu kartupeļi.. sabērti pagrabā. Tos kaimiņš ar rokas divričiem pārveda mājās.
- Čirkst nesēju divriči, dārdot pienāk kāds vilciens.
- Pirmajā mirklī paspēju ievērot vienīgi invalīdu ratiņus.. Gundega piebrauc divričus pie verandas.
1.1.ģen.: divriču, adj. nozīmē Divriteņu.
PiemēriKatrīnas Klāvs man uztaisīja mazus divriču ratiņus.
- Katrīnas Klāvs man uztaisīja mazus divriču ratiņus.
Avoti: 2. sējums