Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
divriči
divriči -ču, v.; tikai dsk.
1.Rati ar diviem riteņiem.
PiemēriRokas divriči.
1.1.ģen.: divriču, adj. nozīmē Divriteņu.
PiemēriKatrīnas Klāvs man uztaisīja mazus divriču ratiņus.
Avoti: 2. sējums