Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
divrindu
divrindu ģen., nelok.
1.Ar divām rindām. Tāds, kas veido divas rindas.
PiemēriSvārki ar divrindu pogām.
Stabili vārdu savienojumiDivrindu harmonikas. Divrindu uzvalks.
2.literat. Tāds (parasti pants), kam ir divas rindas.
PiemēriSavā sākotnē šī forma [elēģiskais distihs] veidoja patstāvīgu divrindu dzejoli, vēlāk to kā atsevišķu pantu lietoja garāku dzejoļu izveidē.
Avoti: 2. sējums