lauma
lauma -as, s.; mit.
Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību.
PiemēriAi, klusums [mežā] pilns maigākās sievišķības. No katra krūma, šķiet, atraisīsies kāda lauma.
- Ai, klusums [mežā] pilns maigākās sievišķības. No katra krūma, šķiet, atraisīsies kāda lauma.
- Lauma bijusi ne vien gaisos darbīga, bet arī zemes virsū. Tā gādājusi par liniem un ņēmusi vērpējas savā zināšanā...
- pārn. ..nevajadzēja tā uzticēties Nadīnai. Vajadzēja saprast, ka tāda lauma var sagrozīt arī prātīgam vīrietim galvu.
Avoti: 4. sējums