Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tenkot
tenkot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Izplatīt tenkas, parasti sarunā.
Piemēri..nevar zināt, vai.. viņš slavēs.. alu vai arī lādēs un tenkos par to, ka vecā saimniece purva vaivariņus klāt šāvusi, tādēļ tik trakas paģiras.
  • ..nevar zināt, vai.. viņš slavēs.. alu vai arī lādēs un tenkos par to, ka vecā saimniece purva vaivariņus klāt šāvusi, tādēļ tik trakas paģiras.
  • Brīvkundze: Labs mētelis un skaista piemiņa. Tomēr, ja nu kāds to ierauga pie manis? Ja nu iesāk tenkot? Jelgavniekiem ir asas mēles. Anna, ņem tu šo mēteli.
  • Bergens: Ļaudīm patīk tenkot, un es, kaut esmu birģermeistars, visas pļāpas nejaudāju apklusināt.
1.1.trans.
PiemēriReiz viņš nejauši uztvēra kādu sarunu: virtuvē kopējas tenkoja, ka dakterim.. operāciju zālē esot «sirdsdāma».
  • Reiz viņš nejauši uztvēra kādu sarunu: virtuvē kopējas tenkoja, ka dakterim.. operāciju zālē esot «sirdsdāma».
  • ..apkārtējiem [kaimiņiem] darbs skatīties un pēc tam atkal tenkot, ka Vīranauda pārsvempies mājās gandrīz četrrāpus.
  • Skroderis - nē, tas bij maiss, kur sabāzts un uzkrāts viss, ko mēļoja un tenkoja sievas un vīri..
Avoti: 7-2. sējums