piepūle
piepūle -es, s.; parasti vsk.
1.Fizisko, garīgo spēku ievērojams intensitātes, koncentrācijas palielinājums. Ievērojami palielināts fizisko, garīgo spēku patēriņš.
PiemēriLiepsargs atpalika, jo savainotā kāja kļuva aizvien nepaklausīgāka, katrs solis prasīja piepūli.
1.1.pārn. Maksimāls jaudas palielinājums, arī patēriņš (ierīcei, iekārtai u. tml.).
PiemēriSākas Semanas pāreja. Deviņus kilometrus mašīna piepūlē id un lēni pieveic līkumu pēc līkuma.
Avoti: 6-2. sējums