piepūle
piepūle -es, s.; parasti vsk.
1.Fizisko, garīgo spēku ievērojams intensitātes, koncentrācijas palielinājums. Ievērojami palielināts fizisko, garīgo spēku patēriņš.
PiemēriLiepsargs atpalika, jo savainotā kāja kļuva aizvien nepaklausīgāka, katrs solis prasīja piepūli.
- Liepsargs atpalika, jo savainotā kāja kļuva aizvien nepaklausīgāka, katrs solis prasīja piepūli.
- Rokas un kājas viņai aiz piepūles trīcēja, pirksti un plaukstas dega.
- Kopš 5. maija esmu piedalījies septiņās sacensībās, un šī piepūle ir atstājusi manī pēdas.
1.1.pārn. Maksimāls jaudas palielinājums, arī patēriņš (ierīcei, iekārtai u. tml.).
PiemēriSākas Semanas pāreja. Deviņus kilometrus mašīna piepūlē id un lēni pieveic līkumu pēc līkuma.
- Sākas Semanas pāreja. Deviņus kilometrus mašīna piepūlē id un lēni pieveic līkumu pēc līkuma.
- Aiz piepūles drebēdams, motocikls drāzās uz priekšu..
- Mašīna laižas ūdens un dubļu pilnajās grambās.., motors piepūlē gaudo.
Avoti: 6-2. sējums