azaids
azaids -a, v.; parasti vsk.
1.Maltīte, ēdienreize.
PiemēriSarīkot azaidu.
- Sarīkot azaidu.
- Aicināt viesus azaidā.
- Saukt azaidā.
- Azaida galds.
- Pacienāt azaida laikā ienākušu kaimiņu, kā tas Rogainē bija parasts, Šūmaņi nekad nemēdza.
- Strādnieki nometa cirvjus, kaltus vai āmurus, lai dotos azaidā.. Pulciņos viņi apmetās priežu pavēnī un steidzīgi raisīja vaļā savas maizes kulītes.
1.1.Ēdiens, ko ēd maltītē, ēdienreizē.
PiemēriGaršīgs azaids.
- Garšīgs azaids.
- Spēcīgs azaids.
- Trūcīgs azaids.
- Likt azaidu galdā.
- Uz baltās drānas salikts azaids: ar sviestu bagātīgi noziestas maizes rikas, astoņas novārītas olas un turziņā iebērta sāls.
- Nākamajā rītā Nikolajs paēda azaidu pavirši un steidzīgi.
Stabili vārdu savienojumiIeturēt azaidu.
- Ieturēt azaidu — sar. Ēst.
Avoti: 1. sējums