Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
surdīne
surdīne -es, dsk. ģen. -ņu, s.; mūz.
Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
PiemēriVijoles surdīne.
  • Vijoles surdīne.
  • Pūšaminstrumentu surdīnes.
  • Tieši astoņos iekaucās [rūpnīcas] sirēna. Patiesībā nevis iekaucās, bet iesīcās. Šķita, ka sāk skanēt instruments, kam uzlikta surdīne.
Avoti: 7-2. sējums