Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sūrābele
sūrābele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Savvaļas ābele ar sūriem augļiem.
PiemēriGaujas tuvumā atradās savāds kalns. Kalna galā - sūrābele.
Avoti: 7-2. sējums