surdīne
surdīne -es, dsk. ģen. -ņu, s.; mūz.
Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
PiemēriVijoles surdīne.
- Vijoles surdīne.
- Pūšaminstrumentu surdīnes.
- Tieši astoņos iekaucās [rūpnīcas] sirēna. Patiesībā nevis iekaucās, bet iesīcās. Šķita, ka sāk skanēt instruments, kam uzlikta surdīne.
Avoti: 7-2. sējums