Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
grims
grims -a, v.
1.Tēlojamai lomai atbilstošais izskats, kas iegūts, piemēram, ar krāsām, uzlīmējumiem, plastisko materiālu.
PiemēriGrima māksla.
  • Grima māksla.
  • Atrast un izveidot patiesu, tēla iekšējam saturam atbilstošu grimu - tas ir svarīgs un vajadzīgs posms aktiera radošajā darbā. Kaut arī grims šodien kļuvis ļoti viegls un niansēts, aktierim jāpārzina un jāprot izmantot visus grima veidošanas paņēmienus un izteiksmes līdzekļus.
2.Krāsas, uzlīmējumi, plastiskais materiāls, ko lieto grimēšanai.
PiemēriTaukainais grims.
  • Taukainais grims.
  • Kinostudijas plastiskā grima darbnīca.
  • Uzlikt grimu.
  • Noņemt grimu.
  • Pielīmēt parūku ar grima līmi.
  • ..mākslinieks.. ņem grima stienīšus un brūnas pamatkrāsas noklātajā sejā ievelk līniju pēc līnijas ar īstu graviera pacietību. Aizvien pilnīgāka veidojas negantā mežaina Šuralē maska.
  • «Jūs, kad ejat laukā uz skatuves, taču arī ar grimu pasvītrojat sava tēla raksturīgākos vaibstus, lai tie būtu saredzami no distances.»
  • Roku un citu ķermeņa daļu grimēšanai vienā tonī parasti lieto šķidro grimu, kas pēc nozušanas nesmērējas. Šķidrās grima krāsas gatavo, attiecīgo krāsvielu šķīdinot ūdenī, kam pievienots glicerīns un spirts.
Avoti: 3. sējums