pūcīte
pūcīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → pūce.
2.dsk.; zool. Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli, drukni kukaiņi, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm un kas parasti lido naktīs.
3.Šīs dzimtas kukainis.
PiemēriGraudu pūce.
- Graudu pūce.
- Kāpostu pūce.
- Ziemāju pūce.
- Stiebrzāļu pūcīte ir 12-15 mm garš tauriņš, kam izplestu spārnu platums ir 27-30 mm.
- Drātstārpi un dārzeņu pūcītes kāpuri pamet tās vietas, kur aug pupas..
- Priežu pūcīte uzbrūk priežu tīraudzēm, neaizskarot mistrotos meža nogabalus.
Avoti: 6-2. sējums