pūce
pūce -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Pūčveidīgo putnu kārtas putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
PiemēriMeža pūce.
Stabili vārdu savienojumiAcis kā pūcei. Dusmu pūce.
1.1.pārn.; sar. Cilvēks, kas bieži it īgns, dusmīgs.
Avoti: 6-2. sējums