Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
barikāde
barikāde -es, dsk. ģen. -žu, s.
Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām.
PiemēriCīnīties uz barikādēm.
Stabili vārdu savienojumiPrettanku barikāde.
Avoti: 2. sējums