Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kliņģerīte
kliņģerīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Kurvjziežu dzimtas krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem.
PiemēriKliņģerītes.. ir plaši izplatītas, izturīgas vasaras puķes, kas ilgi zied.
  • Kliņģerītes.. ir plaši izplatītas, izturīgas vasaras puķes, kas ilgi zied.
  • Deviņvīruspēka ziedlapas kopā ar kumelīšu un kliņģerīšu ziediem (karstu uzlējumu) reizēm dod bērniem zivju eļļas vietā.
  • Kļūst vēsāks, puķēm uzbrūk salna, Pat stiprās kliņģerītes vīst..
Avoti: 4. sējums