kustināt
kustināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Mainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā, attiecībā pret ko (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriKustināt visu augumu.
- Kustināt visu augumu.
- Kustināt pirkstus.
- Kustināt kāju.
- Suns kustina asti.
- Tā kā Osis Zarēnam labs draugs, pārmelderis visu laiku kustināja lūpas un uzmundrinādams meta ar galvu.
- Viņš smaidīja pa visu seju un laimīgs vēl vairāk kustināja galvu.
- ..kūtī pie garās sānu sienas stāvēja un gulēja piecas brūnas govis un gremojot kustināja ausis.
Stabili vārdu savienojumiKustināt mēli (arī muti). Kustināt smadzenes.
- Kustināt mēli (arī muti) idioma — sar. Runāt.
- Kustināt smadzenes idioma — sar. Domāt.
- Nekustināt (arī nepakustināt, ne(pa)celt, retāk necilāt) ne ausis (arī ausu) idioma — sar. Neievērot, nepievērst uzmanību.
2.Panākt, būt par cēloni, ka mainās (kā) stāvoklis telpā, attiecībā pret ko.
PiemēriKustināt akmeni.
- Kustināt akmeni.
- Kustināt celmu.
- Kustināt durvju rokturi.
- Naktī no vakara puses Jancītis sāk atkal raudāt, vecais tēvs ietaisa pīpīti un kustina šūpuli.
- Istaba bija tukša, vēsma kustināja loga aizkarus..
- Bridi nogaidījis, Leinasars piegāja pie mucas. Tā gan nebija pilna, tomēr vienam grūti kustināma.
3.reti Emocionāli saviļņot.
PiemēriGrobiņš bij dziļi kustināts no Silabrieža pārplūstošām jūtām.
- Grobiņš bij dziļi kustināts no Silabrieža pārplūstošām jūtām.
- Viņa vārdi kustināja klausītāju sirdis.
Avoti: 4. sējums