Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mārpuķīte
mārpuķīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar baltiem vai sārtiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem.
PiemēriParastā mārpuķīte.
  • Parastā mārpuķīte.
  • Mārpuķītes.. ir daudzgadīgi augi.. Baltie vai rožaini sārtie ziediņi zied visu vasaru.
  • Tulpes vislabāk stādīt atsevišķās dobēs, malas apstādot ar divgadīgiem ziemciešu augiem - neaizmirstulēm, mārpuķītēm, atraitnītēm, prīmulām..
  • Ziedēja un smaržoja visas gravas, pļavas un ceļmalas. Atplauka pīpenes, mārpuķītes un naktsvijoles.
Avoti: 5. sējums