Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mārsils
mārsils -a, v.
Panātru (lūpziežu) dzimtas puskrūms ar guļošu stumbru, stāviem zariem, pretējām lapām un violeti sārtiem, retāk baltiem, smaržīgiem ziediem.
PiemēriLielais mārsils.
Avoti: 5. sējums