Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
marš
marš izsauk.
1.Lieto, lai izteiktu pavēli (kādam, parasti ierindā) sākt kustību.
PiemēriSkriešus, marš!
  • Skriešus, marš!
  • Uz priekšu, marš!
  • Galvu atpakaļ atgāzis, Zemītis [skolotājs] komandēja: «Mierā! Uz lā-ā-bo! Soļos - marš!»
1.1.sar. Lieto, lai izteiktu pavēli, pamudinājumu ko darīt (parasti iet, doties).
Piemēri«Marš, katrs uz savu pusi, un lai otrreiz tas neatkārtotos!» pavēloši iesaucās skolotājs.
  • «Marš, katrs uz savu pusi, un lai otrreiz tas neatkārtotos!» pavēloši iesaucās skolotājs.
  • «Bet tagad, marš, pie kara komisāra. Nav labi, ka jauns, brašs puisis [demobilizētais] mētājas apkārt bez pases.»
  • «Ehēi! Marš! Marš!» viņa sauca. Govis, nagiem knikstot, kāpa pāri slieksnim un īsi, satraukti iemavās.
Avoti: 5. sējums