Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mežvītenis
mežvītenis -ņa, v.
Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām.
PiemēriMežvīteņi.. ir skaisti un ātri augoši lauka un siltumnīcu augi ar tieviem, vijīgiem stumbriem un lieliem, skaistiem ziediem.
Avoti: 5. sējums