Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
matrikula
matrikula -as, s.
1.neakt. Studentu saraksts, arī studenta apliecība.
PiemēriTā bija atkal «melnā diena» Agneses dzīvē: universitātes šveicars viņu nelaida iekšā. Palūdza uzrādīt matrikulu, kuras viņai nebija, jo tēvs lekciju naudu nebija atsūtījis.
2.vēst. Oficiāls (piemēram, noteiktu personu, ienākumu, iemaksu) saraksts.
PiemēriKurzemē bruņniecības matrikulu sastādīja jau Kurzemes hercogistes laikā no 1620. gada līdz 1634. gadam - kopskaitā 110 dzimtas, kuras vēlāk papildināja vēl 9 dzimtas... Turpmāk iekļūt šai muižniecības matrikulā bija ļoti grūti.
Avoti: 5. sējums