mirre
mirre -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Neliels dzeloņains koks (Āfrikā), kura mizā ir sveķu ailes, kas izdala ēteriskas eļļas.
PiemēriĒģiptē atgādāti arī kādi trīsdesmit mirru kociņi, kas sastādīti koka traukos tempļa dārzā.
2.dsk. Šī koka izdalītie sveķi, eļļas.
Piemēri..pirms mūsu ēras ēģiptieši devās pāri kalniem un tuksnešiem.. sagādāt zeltu, ziloņkaulu, dārgus akmeņus, smaržīgus sveķus - vīraku un mirres..
Avoti: 5. sējums