Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mirla
mirla ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; vienk.
Vārgs, arī neveikls cilvēks.
Piemēri«Mirla,» Vidvuds nospļāvās. «Tāds kā bez acīm.».. Apmulsis un sašļucis purināju slapjo bikšu galu.
Avoti: 5. sējums