Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mirklis
mirklis -ļa, v.
1.Ļoti īss laika sprīdis. Acumirklis, moments.
PiemēriPēc minūtēm desmit šaušana aprima, tikai raķetes pār kaujas lauku nu vairs neapdzisa ne uz mirkli.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Neilgs laikposms, kad kas notiek.
Piemēri..žurka vairs negrauza. Viņš netika uztvēris mirkli, kad žurka norima, gluži vienkārši tā vairs nebija saklausāma.
1.2.Neilgs laikposms noteiktos apstākļos.
PiemēriIzdevīgs mirklis.
Stabili vārdu savienojumiPēdējais mirklis (biežāk bridis).
2.Skatiens (parasti neilgs).
PiemēriĪss mirklis.
Avoti: 5. sējums