mirklis
mirklis -ļa, v.
1.Ļoti īss laika sprīdis. Acumirklis, moments.
PiemēriPēc minūtēm desmit šaušana aprima, tikai raķetes pār kaujas lauku nu vairs neapdzisa ne uz mirkli.
- Pēc minūtēm desmit šaušana aprima, tikai raķetes pār kaujas lauku nu vairs neapdzisa ne uz mirkli.
- Pirmajā mirklī krēslainajā telpā viņš neatšķīra, kas svešs, kas savs..
- ..Andrs.. uzlēca stāvu. Tai pašā mirklī arī Liene no ežas uzrāvās augša.
Stabili vārdu savienojumi
- Ar katru mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) — Nemitīgi, nepārtraukti. Arvien (2).
- Katrs mirklis (arī brīdis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga, arī laiks ir dārgs — Saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
- Katru (arī ikkatru) mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) — 1. Nemitīgi, nepārtraukti. Arvien (2).2.reti Ļoti drīz Tūlīt.
- Kuru katru mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) — 1. Ļoti drīz. Tūlīt.2.reti Jebkurā laikā, brīdī.
1.1.Neilgs laikposms, kad kas notiek.
Piemēri..žurka vairs negrauza. Viņš netika uztvēris mirkli, kad žurka norima, gluži vienkārši tā vairs nebija saklausāma.
- ..žurka vairs negrauza. Viņš netika uztvēris mirkli, kad žurka norima, gluži vienkārši tā vairs nebija saklausāma.
- Visu dzīvi atcerēties nevaru, toties dažus mirkļus līdz mūža galam neaizmirsīšu.
- Preimanis tik strauji saslējās un atmeta galvu, ka cepure noveltos pār pakausi, ja viņš to vēl pēdējā mirklī nesagūstījis.
1.2.Neilgs laikposms noteiktos apstākļos.
PiemēriIzdevīgs mirklis.
- Izdevīgs mirklis.
- Svarīgs mirklis.
- Grūts mirklis.
- Vājuma mirklis.
- Viņam nebij laika pacelt acis: ikkatrs svabads mirklis maksāja vērdiņu.
- Ja melnā naktī debesis ir pāršķēlis zibens, tad cilvēks atceras šo skaistuma pilno mirkli, kaut arī tas bijis tik īss.
- Piemērotais mirklis, kad viņi vieni un varēja izrunāties, palaists garām, palaists neglābjami.
Stabili vārdu savienojumiPēdējais mirklis (biežāk bridis).
- Pēdējais mirklis (biežāk bridis) idioma — Nāve. Miršana.
2.Skatiens (parasti neilgs).
PiemēriĪss mirklis.
- Īss mirklis.
- Bikls mirklis.
- Naidīgs mirklis.
- Vienaldzīgs mirklis.
- Rakstā viņš iemeta tikai paviršu mirkli, bet zīmogu aplūkoja pamatīgi..
- Paraugos uz Induli. Viņš man uzmet neviltotas jūsmas pilnu mirkli.
- Viņš pat reižu reizēm pārlaida pār lakatotajām galvām steidzīgus mirkļus, it kā viņam tur būtu kāds sameklējams.
Avoti: 5. sējums