mirguļot
mirguļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Mirgot1.
PiemēriRaugoties Antverpenes vai Oslo reklāmu daudzkrāsainās, mirguļojošās ugunīs,.. es atcerējos savu Rīgu.
2.Mirgot2.
PiemēriSāka mirguļot lietus... Nu jau pelēks ūdens šalca no visiem jumtiem, ņirbēja rūtīs.
Avoti: 5. sējums